azlyrics.biz
a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 #

bush lv - skumjas nepazaudēs lyrics

Loading...

[1.pants: bush]
pliekanas aizmiršanas, auklas kaklā liekam, zin’ mēs laikam ne tajā laikā tiekamies
strupas vaimanas kā bez upes laivas, nostādītas malā izsalk+ma gaidās
pārāk naivas ir šīs mīlestības noskaņas, kas bez izsalk+ma ieslīgt naidā
nosauc iemeslus, kāpēc jādzīvo bez iedvesmas
šīs skaņas ir kā kontrabandas viskijs ievests, akmens logā iemests
it kā viss ir bijis, tajā brīdī parādās pavisam jaunas nebijušas, priecīgas varbūtības liecības no rīgas
tāpēc jau šīs dziesmas ir tik minorīgas
tās kā asaras acīs dzīves netaupītām mātēm, daži labi fāteri pālī vēl kopš barikādēm
tad jau sanāk visa nācija šēž uz āderes, viens te pārdevies, cits uz pāris gadiem projām devies
un kā tev iet? tad es atcerējos nevietu
šī glāzе pēdējā, es pavēlēju vairāk neliet
pārāk ilgi sēdējām un zini, еs tā arī nesapratu ko tu gribi, ko tu gribi
[piedziedājums]
gari trotuāri, manas esplenādes
akurāti glabāja pilsētas aromātus
pavasara saule mānīgā
lika viņiem tiekties pēc kaut kā grādīgāka

[2.pants: wiesturz]
sapņi kaut kur havajā
mājasdarbi tramvajā, sabojā bērniem rīta smēķa burvību
dziļa elpa kad piepildās telpa
smiekliem asarām, liekiem vasarā
vajadzīgiem rudenī, kas apveltīja ar neviltotu uzmanību
atmetot patmīlību, pametot sabiedrību
klusi smiekli kopā ar sarkandzelteno
gladioles un neviens nevar atņemt to
ko citi pazaudēja vasaras svēlmēs, kurus nomāc materiālās vēlmes
kaut ko iebilda pavasara saule mānīgā, kas nespēja samierināties un vēl sāpīgāk nevarēja
atlaist jostu vaļīgāk, pazaudēja vārdus starp sapņiem un sapņus darbā
liesmu pavardā sargā pret svešām atmiņām
kas lūdz piedošanu mazajām actiņām
nebaidies, tie ir tikai baloži kas pārdroši
tuvojās tumsai, kuru atnesa krēsla, saule vēsa
bet rudens paliek silts, siltos toņos, spligts, spligtos sapņos
kas noliec īstenību, kuru sakostiem zobiem noklusē par perversību un logiem, kas spīdēja
tikai naktīs par sašutumu atzīs, kurus pašus rakstīs, savus dzīves stāstus
par pilnu glāzi ar rumu, par cilvēkiem kas uztraucās par iedegumu, par sliktu ieradumu
nespēj piedot, bet tāpēc jau pie tā pierod
to ņem pat tad, ja nedod, kamēr vējš lapas kraujot kaudzēs, sk+mjas nekad nepazaudēs
[piedziedājums]
gari trotuāri, manas esplenādes
akurāti glabāja pilsētas aromātus
pavasara saule mānīgā
lika viņiem tiekties pēc kaut kā grādīgāka



Random Lyrics

HOT LYRICS

Loading...